Enerģijas dzērieni satur vairāk kofeīna nekā kafija.

Nepareizi.

Lielākā daļa enerģijas dzērienu satur tādu pašu vai pat zemāku kofeīna daudzumu nekā tase kafijas, kuru miljoniem patērētāju ik dienas visā pasaulē bauda jau simtiem gadu.

Enerģijas dzērieni netiek regulēti.

Nepareizi.

Enerģijas dzērieni, to sastāvdaļas un etiķetes tiek plaši regulētas visā Eiropas Savienībā (skat. Regulējuma sadaļu).

Patērētāji nevar zināt, cik daudz kofeīna ir enerģija dzērienā.

Nepareizi.

Ir vairāki veidi, kā noskaidrot precīzu kofeīna daudzumu enerģijas dzērienā. ES ir prasība, lai uz enerģijas dzēriena etiķetes kopā ar pārējām sastāvdaļām būtu norādīts arī kopējais kofeīna daudzums. Turklāt šī informācija ir atrodama arī uzņēmuma un/vai produkta mājaslapā, kā arī, zvanot pa patērētājiem paredzēto uzņēmuma tālruni.

Mītu sadaļa: enerģijas dzērieniem ir augsts cukura saturs

Enerģijas dzēriena tipiska 250 ml bundža satur tādu pašu cukura daudzumu, kā tāda paša izmēra ābolu sula, apelsīnu sula vai parasts bezalkoholisks dzēriens. Enerģijas dzērieni tāpat kā cita pārtika un dzērieni, lietojami ar mēru un kā daļa no sabalansēta un pilnvērtīga uztura un veselīga dzīvesveida.

Kofeīns ir enerģijas dzērieniem raksturīga sastāvdaļa. Tā stimulējošā ietekme ir atzīta jau gadsimtiem. 2011.gadā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EPNI) pozitīvi novērtēja veselīguma norādes kofeīnam attiecībā uz paaugstinātu modrību un paaugstinātu uzmanību. EPNI Panelis uzskatīja, ka, lai varētu izmantot veselīguma norādi, produktam jāsatur vismaz 75mg kofeīna uz vienu porciju.

Ņemot vērā enerģijas dzērienu funkcionalitāti, EDE biedri galvenokārt piedāvā pārdošanai individuālam patēriņam iepakojumus ar neto tilpumu 250ml (parasti satur 80 mg kofeīna) (Enerģijas dzērienu mārketinga un marķēšanas kodekss (pieņemts Briselē, 2014.gada 9.decembrī)).

Tas atbilst nesen pieņemtajam EFSA Atzinumam par kofeīna nekaitīgumu un atbilst pūlēm panākt cukura patēriņa mērenību. Tāpēc EDE atbalsta Nīderlandē un Apvienotajā Karalistē mazumtirgotāju pieņemto iniciatīvu ierobežot porcijas lielumu.

Taurīns ir stimulējošs līdzeklis.

Taurīns ir aminoskābe, kas dabā atrodama cilvēka organismā, kā arī tādos parastos pārtika produktos kā zivis, gliemenes un mājputnu gaļa. Tā kā taurīns dabā sastopams mātes pienā, to izmanto arī kā sastāvdaļu mākslīgajos piena maisījumos zīdaiņiem. Pretēji diletantiskos preses izdevumos paustajam un izplatītajam uzskatam, taurīns nav stimulējošs līdzeklis, un tam nav stimulējoša ietekme uz centrālo nervu sistēmu. 2015. gadā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde apstiprināja, ka taurīns nevar radīt stimulējošu ietekmi uz centrālo nervu sistēmu.

Dabā sastopamais taurīns ir nekaitīgāks par sintētisko taurīnu.

Tas ir mīts, ka sintētiski radītās sastāvdaļas, kuras satur arī lielākā daļa enerģijas dzērienu, ir bīstamas un kaitīgas veselībai. Sintētiski radītās sastāvdaļas garantē augstu un pastāvīgu kvalitāti. Ražotās sastāvdaļas atbilst pārtikas normatīvajām prasībām, un tām ir tāda pati funkcionalitāte kā to dabiskajiem līdziniekiem.

Enerģijas dzērieni ir jauna produktu kategorija, par kuru neviens neko nezina.

Nepareizi.

Enerģijas dzērienus patērētāji visā pasaulē droši bauda jau vairāk nekā 25 gadus, turklāt tie sastāda tikai 1 % no Eiropas bezalkoholisko dzērienu tirgus. Enerģijas dzērienu ražotāji sniedz informāciju patērētājiem uz produktu etiķetēm, brošūrās un uzņēmumu un produktu mājaslapās.

Enerģijas dzērienu mērķauditorija ir bērni.

Nepareizi.

Bērniem enerģijas pietiek tāpat. Enerģijas dzērieni nav paredzēti bērniem. Tāpēc EDE locekļi ir brīvprātīgi apņēmušies neveidot reklāmas, kuru mērķauditorija ir bērni. Turklāt saskaņā ar Regulu par pārtikas informācijas sniegšanu patērētājiem (ES) Nr. 1169/2011 uz enerģijas dzēriena etiķetes jānorāda: „Nav ieteicams bērniem un grūtniecēm vai sievietēm, kas baro ar krūti”, ja enerģijas dzēriens satur vairāk nekā 150 mg/l kofeīna no jebkāda avota.

Enerģijas dzērienus nedrīkst jaukt ar alkoholu, jo tas ir bīstami.

Nepareizi.

Enerģijas dzērieni ir bezalkoholiskie dzērieni. Par spīti to galvenajam funkcionālajam mērķim daži patērētāji patiešām jauc enerģijas dzērienus ar alkoholiskajiem dzērieniem. Desmitiem gadu, ja ne gadsimtiem alkoholiskie dzērieni ir jaukti ar kokakolu, toniku, gāzētu ūdeni, ingveralu un visu veidu augļu sulām.  

Nav zinātniski pierādīts, ka enerģijas dzērienus nevarētu jaukt ar alkoholu, tomēr patērētājiem jāpatur prātā, ka pārmērīga un bezatbildīga alkohola lietošana var negatīvi ietekmēt cilvēka organismu un uzvedību, un tas ir tieši alkoholiskā dzēriena, nevis kokakolas, apelsīnu sulas, tonika vai enerģijas dzēriena dēļ. Nav pierādījumu, ka enerģijas dzērieniem kopā ar alkoholu būtu kāda īpaša (negatīva vai pozitīva) ietekme. To apstiprināja ĀK Valsts toksikoloģijas komiteja (2012), kas secināja, ka „pašreizējie pierādījumi neliecina par kaitīgu toksikoloģisko vai uzvedības mijiedarbību starp kofeīnu alkoholu”. Nesen Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA, 2015) arī konstatēja, ka, pamatojoties uz pieejamajiem zinātniskajiem pierādījumiem, starp alkoholu un kofeīnu no uztura avotiem, tostarp enerģijas dzērieniem, nav kaitīgas mijiedarbības. Turklāt EDE Prakses kodekss nosaka pienākumu EDE locekļiem šajā sakarā ievērot attiecīgus principu. Lūdzam skatīt mūsu Ētikas kodeksu.