Taurīns ir sēru saturoša aminoskābe, kas nav iekļauta olbaltumvielās, bet tas piedalās vairāku svarīgu fizioloģisku funkciju veikšanā, tai skaitā acu tīklenes un neiroloģiskajā attīstībā, osmoregulācijā, šūnu kalcija līmeņa modulācijā un imūnajās funkcijās.

Taurīns ir sastopams ikdienas uzturā un ir atrodams dabīgā veidā pārtikā, it īpaši jūras veltēs un gaļā. Taurīns tiek aktīvi novadīts uz visiem audiem un ir viela, kas ir visbiežāk sastopama cilvēka organisma starpšūnu aminoskābēs. Taurīns veido aptuveni 0,1 % no kopējā cilvēka ķermeņa svara. Taurīns izdalās caur urīnu un žulti. Dienā izdalītais taurīna daudzums dažādiem cilvēkiem ir atšķirīgs; atšķiras arī katra cilvēka ikdienā izdalītais taurīns. 1827. gadā vācu zinātnieki Frīdrihs Tīdemans (Friedrich Tiedemann) un Leopolds Gmelins (Leopold Gmelin) pirmoreiz atdalīja taurīnu no vērša žults (latīņu valodā: bos taurus).

Tomēr taurīns netiek iegūts no vēršiem. Tas tiek radīts sintētiski, un tā ir viena no enerģijas dzērienu galvenajām sastāvdaļām. 2009. gadā saskaņā ar vairākām veselības aizsardzības iestādēm visā pasaulē Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) – kas ir pārtikas nekaitīguma risku novērtēšanas institūcija Eiropas Savienībā – secināja, ka nav bažu par pārtikas drošumu saistībā ar pašlaik enerģijas dzērienos esošā taurīna līmeni un tā iedarbību. To ir apstiprinājusi EFSA savā zinātniskajā atzinumā par kofeīna nekaitīgumu (2015).