Enerģijas dzērieni ir nostiprinājušies pārtikas nozarē, bet tā vēl ir salīdzinoši jauna produktu kategorija. Tie ir bezalkoholiski funkcionāli dzērieni, kurus droši tirgo vairāk nekā 165 valstīs visā pasaulē.

Tāpat kā attiecībā uz daudzām citām produktu kategorijām, arī enerģijas dzērieniem nav specifiska tiesiskā regulējuma Eiropas līmenī. Tomēr specifiskas produktu definīcijas, kas ir iekļautas dažu ES dalībvalstu nacionālajos tiesību aktos, gadu gaitā ir kļuvušas par kopēju atsauci visā ES. Turklāt vairākās horizontālās tiesību normās, kas attiecināmas uz visiem pārtikas produktiem ES līmenī (piemēram, par marķēšanu, sūdzībām, uzturvielu pievienošanu utt.), ir arī īpašs marķēšanas tiesiskais regulējums, kas attiecināms uz enerģijas dzērieniem.

ES līmenī īpaši noteikumi ir noteikti enerģijas dzērienu marķēšanai ES Pārtikas produktu marķēšanas Direktīvā 2000/13/EK un nesen ieviestajā Pārtikas produktu informācijas sniegšanas Regulā (ES) Nr. 1169/2011. Saskaņā ar minēto regulu enerģijas marķējumā ir jānorāda arī šāda informācija: “ Augsts kofeīna saturs. Nav ieteicams bērniem, grūtniecēm vai sievietēm, kas zīda bērnus” , kam seko informācija par kopējo kofeīna saturu uz 100 ml, kas ir norādīts iekavās. Šie tiesību akti veido saskaņotu Eiropas tiesisko regulējumu un ir tieši piemērojami visās ES dalībvalstīs.

Papildus Pārtikas produktu informācijas sniegšanas regulai EDE ir izstrādājusi Enerģijas dzērienu mārketinga un marķēšanas prakses kodeksu, kas satur vairākas brīvprātīgas saistības attiecībā uz enerģijas dzērienu mārketingu un marķēšanu, ieskaitot apņemšanos netirgot enerģijas dzērienus bērniem, kā arī turpmākas saistības reklamēšanas un sastāvdaļu satura jomā ar mērķi aizsargāt atbildīgu produktu kategorijas attīstību.

Arvien lielākam pārtikas produktu skaitam, kas tiek tirgoti ES, tiek liktas norādes, t.i., brīvprātīgi ziņojumi, kas norāda vai netieši norāda, ka pārtikai ir īpaši labvēlīga ietekme uz veselību. Šādas veselības un uztura norādes ir reglamentētas Uzturvērtības un veselīguma norāžu regulā (EK) Nr. 1924/2006. Saskaņā ar Uzturvērtības un veselīguma norāžu regulas 13. pantu Eiropas Komisija pieprasa Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei (EFSA) sniegt zinātniskus atzinumus par veselīguma norāžu sarakstu. Atļautās veselīguma norādes ir noteiktas attiecīgā atļauto norāžu sarakstā, kas ir publicēts Komisijas Regulā (ES) Nr. 432/2012. Papildus Pārtikas vielu pievienošanas regula (EK) Nr. 1925/2006 nosaka noteikumus par vitamīnu un minerālvielu, kā arī citu vielu pievienošanu pārtikas produktiem. Šie ES tiesību akti ir piemērojami attiecībā uz enerģijas dzērieniem, ja uztura norādes ir lietotas marķējumā vai reklāmas kontekstā, un/vai ja tie satur pievienotas vielas, uz kurām attiecas Pārtikas vielu pievienošanas regula (EK) Nr. 1925/2006.

Dažu ES dalībvalstu nacionālajos tiesību aktos ir īpašs tiesiskais regulējums attiecībā uz enerģijas dzērieniem. Dalībvalstis ir pieņēmušas īpašus noteikumus par enerģijas dzērieniem (piem., Vācija, Šveice) vai noteikušas principus attiecībā uz enerģijas dzērienu sastāvu, pieņemot attiecīgas pārtikas vadlīnijas (piem., Codex Alimentarius Austriacus Austrijā). Citās Eiropas valstīs ir horizontālās tiesību normas attiecībā uz vitamīnu un citu vielu pievienošanu pārtikas produktiem; šīs tiesību normas var attiecināt arī uz enerģijas dzērieniem (piem., Beļģijā, Dānijā vai Nīderlandē).

Visās ES dalībvalstīs tiek ieviesti ES saskaņotie noteikumi par enerģijas dzērieniem. Turklāt dažās dalībvalstīs ir īpaši papildnoteikumi par pārtikas produktiem, kas galvenokārt attiecas uz enerģijas dzērienu sastāvu.